Home
45 stundas vilcienā, un esmu klāt – svētākajā no svētākajām vietām (nu, ok – vienā no) – Varanasi. Manas prognozes par vietu – apgaroti pere apgaroti – izšķīst lielpilsētas murskulī. Jo, laikam jau biju gaidījusi, ka Varanasi būs viens liels krematorijs… Tā ir pilsēta – liela (vairāk kā 2 miljoni iedzīvotāju, tātad a la Latvija), krāšņa, dzīvelīga, daudzveidīga.
Vakar Indijā Holi festivāls, kas katrā vietā tiek svinēts mazliet citādāk, bet galvenā iezīmē – laistīšanās ar krāsām, ir visur. Jā, svētki tiek atklāti iepriekšējā vakarā, visā pilsētā iededzot ugunskurus – un ne jau kkādus mūsu “leksim bērni tagad pāri”, bet tādus iespaidīgus, divstāvu mājas augstumā. Loģiski, ka nekādas sētas apkārt vai ugunsdzēšanas aparātu vai citu rietumniecisku muļķību. Biju nodomājusi sabildēt degšanas procesu un nosūtīt bildes pasākumu producentiem Latvijā ar tekstu “Lūk, kā lietas notiek Indijā”, bet 45 h vilcienā dara savu un atrubos, nepaguvusi pat pabeigt iesākto vīziju par Indijas VUGD iespējamo struktūru un darbības manieri.
Holi festivāls man jau nez kuro reizi rada pārdomas par tēmu, ko princips “nekāda seksa pirms kāzām” var nodarīt jauniem, veselīgiem puišiem. Hormoni trako ne pa jokam. Tiekam brīdināti neiet ārā no viesu nama, jo puiši ielās nēsot kontrelējami. Ko nozīmē “neiet ārā”, ja es speciāli šī festivāla dēļ tādā steigā kratījos uz Varanasi, arī krāsas un ūdenspistoles nopirktas? Tā nu uzvelkam katrs drēbju kārtu, ko vismazāk žēl, noziežam sejas ar sudraba maisījumu (lai pēc tam var dabūt nost arī pārējās krāsas), salejam pudelēs krāsu šķīdumus, es uzlādēju savus ieročus – divas ūdenspistolītes jūraszirdziņu formā – , drošībai savācam līdzi vēl jaunzēlandiešu pāri, un dodamies kaujā. Tiekam lieti, aplieti, apbērti ar krāsu. puiši nāk klāt apskauties un daļu savas krāsas ieberzēt arī mūsu ķermeņos. Blakus esošajā Assi gatā dejas pilnā sparā (pulkstens ir 8.30), lielākā daļa apsitušies jau no rīta. Protams, ielās tikai puiši, vienīgās sievietes ir baltās tūristes, kuras ik pa laikam parādās perimetrā, izpelnoties ovācijas un nedalītu uzmanību. Viens tipāžs deju laukumā norauj sev drēbes un plikiņš vārtās pa zemi, gods kam gods, ne mirkli nezaudējot ritma izjūtu. Viss tjipa jautri, draudzīgi un rotaļīgi. Blakus arī policists, kuram visa forma liegi rozā, viņš, viegli šūpodamies, mani apskauj un tad ieberzē sejā rozā pulveri. Brīdī, kad puisim, kurš mani apskāvis, pievienojas arī draugi, sajūtos kā sprostā, visi mani ķersta un mīca, nelaižot ārā no loka. Sāku taurēt, mēģinot atcerēties kādus lamuvārdus hindi, bet satraukumā bļauju tikai kko angliski, pa vidu vairākas reizes lietojot vārdu “fuck”, kas gan laikam nav labākā leksikas izvēle konkrētajā kontekstā. Izraujos brīvībā un mājup jau dodos, turēdamās blakus lielajiem, baltajiem vīriešiem. Bet nu, ja kāds bāž kāju skudrupūznī, nav brīnums, ja kāda arī uzmīž.
Vakarā viss nomierinājies, apkārtnes puisieši nomazgājušies un šķiet arī izgulējuši dzērumu. Pēc svētku ceremonijas noskatīšanās Gangas krastā, dodamies vakariņās uz indiešu restorānu galvenajā ielā. Paejot tikai 100 metrus no Gangas atklājas jau nu pilnīgi cita aina. Ielas vidū izvietotas tumbas, pāris lukturi un norisinās āra disene, kurā, protams, atkal piedalās tikai un vienīgi vīrieši. Skaņa uzgriezta uz maksimumu (tā šeit ir pilnīga un absolūta norma. Pēc principa “na*** pirkt tumbas, ja ar to palīdzību nevar pārplēst bungādiņas), tieši tāpat kā vispārējā sajūsma un enerģija. Nezinu, vai tas ir Bolivudas ietekmē, bet liela daļa indiešu vīriešu ir apskaužami labi dejotāji, kuru kustības (un tas nav tradicionālais “viena kāja blakus otrais kājai, un tad vēl nevērigs skatiens telpas stūrī, jo citādāk dejo tikai mīkstie”) ir kā priekšnesums, ko var vērot stundām.
Tā nu es tagad pa Varanasi, pēc pāris dienām pošos uz Dārdžilingu, kas gan vēl zem jautājuma zīmes, jo tur problēmas ar seperātistiem. Kā vienmēr, saprast nevar neko, jo katrs stāsta ko pilnīgu citu. Bet šķiet – es esmu jau pieradusi. Jebkurā gadījumā visā šajā haosā, kas mazliet atgādina manu darba galda, jūtos visnotaļ omulīgi.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s