Home

Dardziling1

Indija ir sasodīti interesanta, jo katrs tās štats ir citādāks – cita valoda, tradīcijas, cilvēku mentalitāte, ēdienkartes un ceļazīmes. Bet pirmo reizi, esot šeit, man ir sajūta, ka esmu iebraukusi citā valstī. Daba te kā Gruzijā pie Gudauri – kalni, mazas, krāsainas mājiņas, šauri, līkumoti ceļi. Cilvēki izskatās kā nepāliešu, tibetiešu, ķīniešu mistrojums, ir ļoti jauki un izpalīdzīgi un, kas mani pārsteidza, viņi… neblenž virsū, nenāk iepazīties, negrib ar tevi fotografēties un nevelk iekšā veikalos. Vārdu sakot, neizturas pret tevi kā pret retu, eksotisku dzīvnieku. Ejot pa ielu, jau ierasti uzsmaidu cilvēkiem, viņi atsmaida pretī, bet viņu skatienā es nesaskatu sevi kā Jaunavu Mariju, kas tikko nolaidusies uz zemes.
Bet te ir tik sasodīti AUKSTS. Ja ierodoties Goa, mani pārsteidza ārzemnieku pūļi, kuri pārvietojās ar jogas tepiķīšiem padusē, tad te visi “baltie” ir satērpti kā uz snovborda ballīti. Ieraugot kārtējo pārīti ar superkūlajām, ūdeni un vēju necaurlaidošajām biksēm, pie sevis skaudīgi nošņācos “smieklīgi”, lai gan tā visticamāk izskatos tieši es ar savu sarkano, nopuņķoto ģīmi un apledojušajiem drediem. Bet ekipējums te svarīgs, jo daudzi Dārdžilingu kā savu galamērķi izvēlas tieši kalnos kāpšanas iespēju dēļ. Trekinga maršrutus te piedāvā ikviens, sākot ar viesu namiem, beidzot ar tējnīcu personālu. Tā kā man vienmēr bijis bail “atpalikt no ballītes”, tad pāris dienu pāgājienā esmu pieteikusies arī es. Vienīgais, ko man nācās nopirkt vietējā tirdziņā, ir maza mugursoma, kurā salādēt vilnas zeķes un tualetes papīru. Nopirku “Adidas” ražojumu pa 120 rūpijām (1,50Ls) un pateicos Dievam, ka man blakus nav Evas. Pieļauju, ka šī brenda zaimošana beigtos ar skandālu un tirdziņa nosvilināšanu.
Vakar viesu namā man paziņoja, ka šeit esot aizliegta veļas mazgāšana vannas istabā. Īsti nesaprotu, kāpēc šāds aizliegums, jo, pirmkārt, es tikai ar lielu piepūli un kādas ļaunas slimības draudiem varu sevi piespiest nomazgāt rokas ledainajā ūdenī un, otrkāt, pat, ja es izmazgātu savas zeķes, kur konkrēti es viņas varētu izžāvēt? Azotē?

2 thoughts on “Indija. Dārdžilinga. 26.03.2011.

  1. Gandriz 🙂 Man līdzi ir manas mammas jaunības dienu kedas, kas principā ir zeķes ar pazolēm, viena kapučjaka un bikses, kas ir drusku biezākas par reitūzenēm. Veco virsjaku, ko biju paķērusi, lai nenosaltu Kijevā, atstāju Goa.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s