Home

Tātad pārgājiens gar Indijas/Nepālas robežu. Lai nokļūtu sākuma punktā, jāpavada divas stundas džipā (tie te pilda mikriņu funkcijas), kurā tiek salādēta desmit cilvēku kompānija (plus divi bērni), kas pārsteidzošā kārtā visi, ieskaitot mūsu gidu Rambu, izrādās nepālieši. Visu ceļu džipriņā norisinās dzīva diskusija, kuru pārtrauc spilgtas, vispārējas smieklu lēkmes. Nesmejas tikai viena no mazajām meitenītēm, kura nepārtraukti vemj pa logu, un mēs ar Benu (franču puisis, ar kuru iepazināmies ceļā uz Dārdžilingu un kopā pieteicāmies pārgājienam), jo ne vella nesaprotam. Vēlāk izrādās, ka nepālieši visu ceļu apņirguši indiešu kāzas, kurās nav ne gaļas, ne alkohola, ne jautrības.
Pārgājiens. Migla tāda, ka redzēt var aptuveni 3 metrus uz priekšu, nepārtraukti līņā, bet garastāvoklis man labs… līdz brīdim, kad jāsāk rausties kalnā. Pirmajā stundā izspēlēju ar sevi veco triku ar dejotāju un olām – elpas trūkumu un sajūtu, ko mana omīte raksturotu, kā “sirds lec pa muti”, norakstu uz skābekļa trūkumu tādā augstumā nevis uz savu tizlumu. Pēc brīža (kas ilga mūžību) kļūst vieglāk un varu jau ar baudu aplūkot apokaliptiskās ainavas, kas paveras visapkārt – melni koku silueti pie aizām, no kurām veļas dūmu mutuļi (nu, migla patiesībā). Ja kādam vajadzētu filmēt grāvēju “Elfu ceļš uz elli”, šī noteikti būtu piemērota vieta.
Vakarā Bens un Rambu veic dienas kopsavilkumu: “Tātad mēs redzējām briedi, lielo putnu, mazo putnu un leopardu (jā, tiešām 50 metru attālumā no mums bija leopards). Veiksmīga diena, reti veiksmīga!” Es turu muti, jo dienas laikā esmu redzējusi konkrēti dažas vietējo zemnieku govis un kazas. Manu pašsajūtu īpaši neuzlabo Rambu, kurš ik pēc stundas man pārjautā: “Klau, tu tiešām neredzēji to leopardu?” It kā es tjipa pēkšņi varētu atcerēties, ka tomēr redzēju gan – Ā, tu domā to plankumaino kaķīti uz ceļa?
Pa nakti paliekam Nepālas pusē, pie vietējās ģimenes – šerpām. Tiekam cienāti ar nūdeļu zupu un paštaisītu šmigu – roksiju– sarkano rododendru uzlējumu – , kas sākumā garšo reti pretīgi, bet pie trešā malka jau paliek visnotaļ baudāms. Vēlāk ciemos ierodas arī puiši no blakus esošās militārās apmetnes (kopā šie tur esot 15gab. Ko viņi tur dara, ko sargā, un galu galā, kāda velna pēc, tādā daudzumā tur atrodas, neviens nevar saprast. Viņus pašus ieskaitot.). Komandieris dzer roksiju, nepārtraukti uzsver, cik ļoti priecājas par mūsu ierašanos,un brīdī, kad sākas dejas, kļūst par vietējo Maiklu Džeksonu (pats sevi tā piesaka). Tad visi mēģina mazajā virtuvē noķert ģimenes vienīgo puisi, lai piespiestu šo nodziedāt kādu hindi hitu, bet šis laužas un kautrējas. Vārdu sakot, jautrība sit augstu vilni. Es dzeru roksiju un izklaidējos, klausoties, ko runā mani jaunie draugi, un ik pa brīdim kā papagailis atkārtoju kādu izdzirdētu vārdu vai frāzi, izpelnoties apkārtējo sajūsmu un apbrīnu. Brīdī, kad nošļupstu skaitļus no viens līdz pieci, jūtos jau kā Deivids Bekhems, kurš vecmeitu pūlī tikko novilcis kreklu.
Pēc pārgājiena noliekos ar temperatūru (kkāda nekonsekvence – iepriekšējo reizi tas notika Varanasi, kur bija +30 grādi) un pavadu pusi dienas zem divām segām, skatoties televizoru. Atroku kanālu, kurā visu dienu dreijā amerikāņu seriālus. Tātad redzēju “Hameleonu rotaļas” – sākumā nevienu varoni gan tur neatpazinu, bet, tad ieraudzīju nu jau vecišķos Ridžu un Brūku gultā, un uzreiz sapratu, par ko ir runa. Jautrākais, ka visi seriāli (nu, nav nemaz tik sūdīga izlase – Dexter, HIMYM, Community, The Simpsons u.c.) tiek rādīti angliski un ar angļu subtitriem, kuros tādi vārdi kā ass, crap, tits,shit, fuck u.c. tiek aizvietoti ar zvaigznītēm, un pāris gadījumos arī skaņa ir izgriezta. Šāda sistēma nudien pievērš šīm “nepiedienībām” dubultu uzmanību.
Ā, šodien Indijā gadsimta spēle. Pasaules čempionātā kriketā Indija spēlē pret Pakistānu. Šī spēle ir centrālais notikums visur un visiem. (Neiedziļināšos vēsturiskajos cēloņos (nu, te abām pusēm ir gana daudz iemeslu spļaudīties), tikai piebildīšu, ka Indijai Pakistāna ir kā Lāčplēsim Melnais bruņinieks, kā Andrim Kivičam Juris Millers vai Līgai Dimiterei geju laulības.). Tātad – Dar, ko var, dar, ko var – Indijai ir jāuzvar! (Nu, jopcik, kurš varēja izdomāt TIK stulbu pantiņu?)

3 thoughts on “Indija. Dārdžilinga. 30.03.2011.

  1. LĪGA GEJS! Ar labpatiku iedomājos Sandiju, kas kādā diezgan netīrīgā interneta kafejnīcā metas guļus. 🙂

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s