Home

Angkora

Iespaidīgi, iespaidīgi, iespaidīgi…

Ja kādreiz bērnībā esat aizrāvušies ar Indiana Jones filmām, tad šī vieta Jūs neatstās vienaldzīgus. Gandrīz 1000 gadus veca pilsēta ar prātam neaptveramiem tempļiem, pilīm, terasēm, baseiniem… Entās kāpnes, kur uzkāpt, ejas, kur ložņāt un mazie, personīgie atklājumi gandrīz katrā apskates (manā gadījumā ložņāšanas) objektā. Tempļi džungļos un džungļi tempļos, varenas būves un sīkas nianses, mirkļi, kurus cenšos iekalt atmiņā, laiks, kas šķiet apstājies un apjausma, ka pasaule ir maģiskāka, kā varētu likties.

Kad ar draudzenēm vai paziņām kādreiz atceramies bērnību, izrādās, ka lielākā daļa no foršākajām meitenēm bērnībā dzīvojušās kopā ar čaļiem, rāpušās kokos, spēlējušas indiāņos un kovbojos, un lelles izmantojušas tikai kā „dzīvo” mērķi kravas mašīnīšu sacensībās ar džekiem. Vienmēr esmu jutusi pašpārmetumus, ka bērnībā pati esmu sevi mazliet apdalījusi – biju no tām garlaicīgajām meitenēm, kas spēlējas ar Baibiņām un Ieviņām, no zariņiem ceļ pilis, zīmē princeses, kurām viduklis ir kā trijstūra smaile, modelē kleitas ar atlokamām ķepiņām un kaislīgi ilgojas pēc īstas Bārbijas. Vienīgā aizraujošā spēle kopā ar puikām bija, jau agrīnā puberitātes laikā spēlējot kazakus razboiņikus, kuru galvenais mērķis, nu, būsim godīgi, bija tikt noķertai un spīdzinātai ar kleitas pacelšanas elementiem, upurim spalgi kliedzot – pēc izvēles „stulbenis” vai „idiots”. Bet Angkora – tā, nu, lūk, ir vieta, kur es būtu gatava kļūt par pašpuiku. Tur esot, bieži pieķeru sevi pie domas, kā gribētos būt atkal 10 gadus vecai, savākt savus sētas bērnus, sadalīt ciltīs, katrai no tām iedalīt kādu templi un tad spēlēt kariņos, bruņiniekos vai, piemēram, senajos khmeros… – ieņemt citu cilšu objektus un ziedot dieviem viņu līderus, veikt negaidītus stratēģiskus manevrus, lecot no mazāku būvju jumtiem un ar lāpām naktī, histēriski bļaujot, skraidīt pa šaurajiem gaiteņiem…

Trīs dienas piekopju armijas režīmu- ceļos ar sauli, lecu uz motocikla (jā, jā – vēl joprojām tikai aizmugurē. Tā arī neesmu sadūšojusies manuālajiem pati ķerties klāt… nu, patiesībā Laosā reiz sadūšojos, un tas izvērtās par vienu no mana ceļojuma pazemojošākajām epizodēm. Kādreiz, kad tikšu tam pāri, izstāstīšu…) un dragāju pa apkārtni, cenšoties aptvert visu, ko iespējams. Varbūt mazliet pa strauju. Trešās dienas vakarā Angkor Wat templī, mēģinot atrast bareljefus, ko pirmajā apskates reizē palaidu garām, sastopu franču pāri, kas bildē…. zirnekli, kas karājas tīklā pie kolonnas. Tā nu mēs visi kopā pavadām pēdējo  pusstundu sava pēdējā Angkoras vakara dārgā laika, nevis apdomājot dzīves jēgu, esot vienā no pasaules satriecošākajām vietām, bet meklējot zirnekļa labākos rakursus un murminot pie sevis nevis lūgšanu, bet „Shit, it’s sooo big…  and now try with the flashlight!”

Par dažiem jaunatklājumiem trīs dienu laikā parūpējas arī mans šoferis Tang Reng, kurš savā īpašajā pasažieru izglītošanas/ pielabināšanas programmā vadās pēc principa iedot barangam pagaršot visu, ko šis iepriekš nav mēģinājis. Pēc katra otrā tempļa pie motocikla tieku sagaidīta ar kādu neredzētu augli, gliemežu porciju vai bambusā gatavotiem rīsiem. Otrajā vakarā, man pat neko nejautājot, Tang Reng mani aizved uz vietējo nakts tirgu, kur ceļa malās tiek pārdotas drēbes, apavi, sadzīves piederumi un, protams, ēdiens un dzērieni. Tur arī nomēģinu mazās fritētās vardītes (uz lielajām mani jau Pnompeņā mūsu pirmo khmeru vakariņu laikā uzsēdinājuši Miks un Zane) un lielos tarakānus. Un tad Tang Reng ierodas ar īstu „gardumiņu” – vārītām pusperētām olām. Ceļotāju vidū klīst runas, ka tas esot fiksākais veids, kā noraut salmonellu, bet nu īsti neesmu situācijā, lai atteiktos no cienasta un sāktu cimperlēties. Saņemos un riju nost (lūdzu nekādus jokus par tēmu). Garša kopā ar mērci un zaļajām lapiņām, kas jāuzkož klāt, patiesībā ir pat ļoti tā neko – tikai ēdiena neviendabīgā konsistence psiholoģiski nav īpaši patīkama, nesaprotot, tieši kura cālēna ķermeņa daļa tev konkrētajā mirklī atrodas mutē. Bet nu pēc šī es zinu, ka „baiļu faktors man nav šķērslis”.

Battambang

Salīdzinoši maza un mierīga pilsēta ar skaistu apkārtni. Un iespēju izlaist ar bambusa vilcieniņu. Tas ir ko vērts. Uz sliedēm tiek uzkabināta bambusa pamatne ar motoru – uz tās krava vai, kas šobrīd aktuālāk, tūristu trijotne un… aidā līdz tuvējai ķieģeļu fabrikai, vai brīdim, kad sastopies ar pretī braucošu ekipāžu. Vieglākie tūristu tad nolec zemē, no sliedēm tiek nocelta pamatne un riteņi, atbrīvojot brauktuvi un dodot ceļu „smagsvariem”. Tad viss tikpat raiti tiek atkal uzkabināts atpakaļ un ceļš var turpināties.

Aizdodos arī uz pāris tempļiem kalnos. Viss ir skaists un laikam jau iespaidīgs, bet…, ja tikko esi bijis Angkorā, tad tā latiņa ir uzcelta jau tik augstu, ka kļūst grūti novērtēt mazākas un vizuāli pieticīgākas lietas. Saprotu, ka tas laikam ir viens no ceļošanas  mīnusiem – ja esi skatījis mega grandiozas ainas, iekūlies satriecošos piedzīvojumos un guvis unikālas pieredzes, aizvien mazāk lietas tevi spēj patiesi pārsteigt, no sirds sajūsmināt vai izraisīt spēcīgas emocijas. Līdzīgi, kā visi vaid no sajūsmas par zemūdens pasauli pie Ko Tao… tie, kuri nav daivojuši vai snorkelējuši, piemēram, Ēģiptē. Dažreiz žēl, ka nespēju emocionāli piedalīties pat tik triviālās epizodēs, kā, piemēram, kopā ar pārējiem šausmināties par izgāztuvēm ceļa malās, vai pārplūdušām tualetēm – Indijā esmu to izbaudījusi stipri krāšņākās variācijās un šeit tas mani atstāj jau stipri vienaldzīgāku.

Līdzīga neapmierinātība ar dzīvi varētu būt Billijam Bobam Torntonam – ja reiz esi bijis precējies ar Andželīnu Džoliju, tad visas pārējās meitenes pēc tam liekas mazliet ņe aļo.

Draugi, šis bija mans pēdējais ieraksts Posterous. Nākamais būs jau iekš WordPress – kad nonākšu atpakaļ Pnompeņā un Miks man palīdzēs ar pāris elementārām lietām, kas pašai man kā manuālais mopēds – vienkārši nepielec.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s