Home

Nu, ko – pēdējās divas nedēļas Taizemē aizvadītas kopā ar manām meitenēm – Eviju un Sanitu – no Latvijas. Un pilnīgi citādākā ceļošanas ritmā un veidā kā iepriekš. Nevar pat salīdzināt ar ceļošanu vienatnē – laikam jau, ceļojot kompānijā, kopā būšanas sajūta, iekšējie joki un dalītie piedzīvojumi ir pat prātā paliekošāki par apmeklētajām vietām. Mirkļi, kad esmu šīs gatava izmest pa logu bangojošā jūrā, mijās ar mirkļiem, kad esmu gatava pateikties visumam par viņu klātbūtni.

Savu braucienu esam sadalījušas nosacītos blokos jeb interešu zonās – kultūra (vecās Siāmas galvaspilsētas Ajutaijas apmeklējums), daba (brauciens uz Pak Čongu sikspārņu alas lūkoties) un pludmale (lafa Ko Lantā).

Ajutaijas tempļi ir poētiski, sikspārņu miljoni, kas saulrietā kā dūmu strūkla pamet savu alu – iespaidīgi, bet Ko Lantas sala ir vieta, kur esam gatavas kā kucēni aiz laimes vārtīties pa smiltīm (bet, lai ko visi muldētu savos reklāmas bukletos, baltākās un smalkākās pludmales smiltis vēl joprojām ir Jūrmalā). Tad, kad salā nelīst, protams. Lietus sezona tuvojas slapjiem soļiem. Šeit arī pieredzam skatu, kā visa sala tālumā pēkšņi kļūst balta, kā miglas apņemta, un tikai pēc mirkļa kļūst skaidrs, ka tā nav migla, bet balta lietus siena, kas strauji tuvojas.

Bet kopā iet mums gana jautri. Par to rūpējas ikviena.

Evija paķērusi līdzi fēnu. Ar to pietiek, lai jebkuru diskusiju es varētu uzvarēt ar argumentu „A, bļ*, kurš fēnu ņem uz Āziju?”

Sanita savukārt jau trešajā dienā aklimatizējusies tiktāl, ka pat vilciena „tualetē” viņu nesamulsina poda vai pēdiņu neesamība – ja jau kkāds caurums stūrī ir, tad viss kārtībā. Esmu ar viņu lepna – šī nekur nepazudīs. Turpmākajā braucienā konsekventi lietojam teicienu „Es aiziešu pačurāt uz dušu”.

Naktīs Evija un Sanita izvērš gāganu karus, kam pēdējās naktīs pieslēdzos arī es – viena slēdz iekšā kondicionieri, otra mostas un slēdz ārā (es 4os mēnešos kondicionieri vispār esmu redzējusi retāk kā divās valodās runājošus britus), vienai karsti, otrai auksti, bet mostamies visas vienādi – aizpampušas. Tjipa no kondicioniera. Visticamāk gan pie vainas vecais draņķis Čangs – taizemiešu gāzējs alus, kam gandrīz 7 grādi (klīst gan runas, ka tos procentus neviens tur īsti nečeko un dzert šo dziru ir kā spēlēt krievu ruleti ar savām smadzenēm), un kas tiek tirgots pudelēm par kapeiku mazākās kā vīns.

Bet, pa vidu visam, protams, dziļš izziņas process – esam tomēr izglītotas, nopietnas un zinātkāras jaunas dāmas. Tiek iztirzāti eksistenciālas dabas jautājumi, kam atbildes nepieciešamības gadījumā arī meklējam Google vai Wikipedia – piemēram, no kā tiek ražota plastmasa, kur paliek ūdens bēguma laikā, kā mēness ietekmē ūdeni cilvēka ķermenī, cik gadu bija Artmanei filmas „Teātris” uzņemšanas laikā, vai Pavļiks Morozovs (viena vakara pārteikšanās joks – Pavļuts Morozovs) bija reāla persona, kā nomira Cilinskis, cik lielas vardes vairs nevar ēst ar visiem kauliem u.c.

Pēdējā dienā Bangkokā Evijai dzimšanas diena. Viņa iepriekš izteikusies, ka dāvanu saiņošanai šai liekoties bezjēdzīga nodarbe, un top plāns viņas dāvanu – somu – no rīta kopā ar zīmīti viņai vienkārši atstāt sieviešu tualetē uz poda vāka. Mūsu izsmalcinātā iecere diemžēl cieš neveiksmi – no rīta ar Sanitu noguļam stratēģisko brīdi. Dienas vidū visas sametam uz galda savus atlikušos batus, lai saprastu, cik vērienīga gaidāma dzimšanas dienas ballīte. Rezultāts ir graujošs – naudas pietiek vienai ēdienreizei uz ielas (Evija un Sanita atrakušas kkādu točku, kur padtaju var dabūt pa ~70 santīmiem), divām pudelēm Čanga no tuvējā seven eleven un pusstundai kāju masāžas. Kad Evija saņem īsziņu no draudzenes ar novēlējumu „nosvinēt, kā nākas”, mēs visas histēriskos smieklos rukšķēdamas, valstāmies pa zemi. Mūsu kopējā ceļojuma moto „Neaizliedz sev neko”, kas aizlienēts no Sanitas kora diriģenta, iegūst neapšaubāmi ironisku pieskaņu.

Bet nu jā – mana Dienvidaustrumāzijas ceļojuma epopeja noslēgusies. Neizplūdīšu aprakstos, cik ļoti man visa tā pietrūks, cik satriecošs bija mans ceļojums (kura lielākā daļa tomēr palikusi ārpus bloga), ko tik neesmu redzējusi un atklājusi. Īsumā – sevi es tur neatradu (godīgi sakot, neienāca arī prātā meklēt), atradu āķi mutē…

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s