Home

„Nu, Pekinā, Šanhajā un HonKongā tu vēl kaut kā tiksi cauri… Bet, ja gribi ceļot arī citur, pamēģini tomēr iemācīties ķīniešu valodu”, man saka Luī – lidmašīnā satikta ķīniešu meitene, kura studē modi Milānā. Viņas balsī nav ne atblāzmas no ironijas.

Pekina

Pekina – redzu tik maz un mans viedoklis atspoguļo tikai šo mazumiņu. No lidostas piebraucot savam hostelim, kā pirmo redzu vienu no darbiniekiem – apaļīgu puisi ar banku pēdām uz muguras , kurš izpilda tradicionālo Āzijas vīriešu „puzas eksponēšanas” rituālu (karstā laikā vīri rauj uz augšu savus kreklus un vēdina vēderu). Uzreiz sajūtos omulīgi un droši, kā atgriezusies vietā, kur jau esmu bijusi. Aiz prieka esmu gatava šo apskaut un papliķēt pa pliko punci.

Ko redzu – imperatoru pils, tempļi, parki, platas, tīras ielas, daudz publiskās tualetes, daudz miskastes… un žogi… manā pilsētas pusē ap Tjanmeņas  laukumu viss žogu labirintos un somu skenēšanas punktos (ja mana soma būtu dzīva radība, šobrīd viņai droši vien sāktu izkrist mati). Kas principā saprotams – mēs ar Mao Pekinā guļam aptuveni 15 minūšu attālumā viens no otra. Un viss pilns ar ķīniešu tūristiem, tik dažādiem patiesībā – gariem un strupiem, gaišiem un stipri tumsnējiem, ar plakaniem deguniem un šauriem vaibstiem, izteikti austrumnieciskiem tipāžiem un puišiem, kuru aziātisko izcelsmi var noteikt tikai tad, kad viņi noņēmušu saulesbrilles. Jā, un tad vēl ārkārtīgi skaistās smalciņās ķīniešu meitenes, kuras šķiet tik trauslas, ka bail parkā uz soliņa kādai netīšām uzsēsties virsū. Vietējo tūristu tik daudz, ka pilnīgi saprotams, kāpēc neviens īsti neiespringst uz pārējo tūristu aptekalēšanu – tās pāris baltās, karstuma nomocītās sejas nebūt nav tas pateicīgākais tirgus objekts. Arī ūdens, saldējuma un saulessargcepurīšu tirgotāji man savu preci piedāvā drīzāk aiz līdzcietības nevis reāli cenšoties kaut ko notirgot.

Nacionālais muzejs šobrīd laikam vislabāk raksturo manu sajūtu par Ķīnu – apakšējā halle nodota Mao un sarkano cīnītāju (daži no viņiem attēloti tādos rakursos un ar tādu miesas būvi, ka Švarcnegers un Stalone jaunībā raudātu aiz skaudības) cildināšanai, tālāk zāles ar imperatoru dinastiju relikvijām, tad pārskats par budismu un tā nozīmi Ķīnas vēsturē, tad zāles ar senākiem un jaunākiem dizaina priekšmetiem utt. Viss kopā un viss ir Ķīna. Pārāk liela, lai būtu vienkārša.

Kādā vakarā hosteļa bārā tērzēju ar pavecāku austrāliešu pāri, kurus izglītoju Latvijas vēsturē, tradīcijās utt, kad no Ķīnas mūra apmeklējuma „mājās” pārveļas Sante un Luiss – divi visnotaļ jautri čīliešu puiši. Vārds pa vārdam ar hosteļa saimnieku un Santem pie bāra letes tiek uz augšu parauts T-krekls, un uz muguras izpildīta banku likšanas procedūra. Sante kunkst, Luiss zviedz… es savā nodabā vāvuļoju, līdz piefiksēju, ka autrāļu kundze sen jau skatās man garām, līdz šokēta nočukst: „Kas tas tāds?” „Ā – nu, es īsti nezinu vārdu angliski, Latvijā mēs tās saucam par bankām. Man bērnībā mamma arī lika. Nu, tur asinis lai labāk riņķo un vispār visu sakārto… Vārdu sakot, par skādi nenāk. Kaut kā tā…” Tajā brīdī ieraugu abu senioru šausmās ieplestās acis un saprotu, ka ar vienu banku pieminēšanu esmu divu minūšu laikā savu valsti no mazas, bet apgarotas brīvības cīnītāju nācijas iegrūdusi kategorijā „dīvainie mežoņi”. Un es tieši biju sākusi stāstīt par Dziesmusvētkiem…

Gubeiko – Lielais Ķīnas mūris

Ar ko ilga ceļošana atšķiras no īstermiņa? Nē, ne vienmēr tie, kuri ceļo ilgāk, redz vairāk. Viņiem vienkārši ir vairāk laika, ko tērēt. Piemēram, lai pusi dienas nopīckātos vairākos sabiedriskajos transporta līdzekļos, ļaujot visiem ķīniešu šoferiem izkliegties uz tevi (esmu ievērojusi, ka runāšana paceltā balsī te bieži vien ir tikai temperamentīgs runas veids, kas ne vienmēr jāuztver kā aizvainojumu birums par mani un manu ģimeni vairākās paaudzēs) un nokļūtu nomaļā ciematiņā pie neatjaunota un pēdējo tūkstoš gadu laikā cilvēka roku maz aiztikta Ķīnas mūra fragmenta. Apbrīnojama, prātam pat neaptverama vēriena būve, kurā, kā runā, esot iemūrēti tūkstošu tur pakritušo strādnieku kauli. Un kas tomēr nepasargāja no Čingishana, un kuru beigās vairāk par mongoļiem padrupināja Mao sarkanās roķeles, izmantojot mūri kā bezmaksas būvmateriālu noliktavu.

Gubeiko vēsturiskajā ciematā šobrīd norisinās aktīvs būvniecības process, kas ļauj noprast, ka jau pēc gada tur varētu būt cakaina, friša, „antīka” leļļu valstība un tūristu birums no visas plašās Ķīnas un ārvalstīm. Bet, kamēr tas viss tikai top, man bija trīs dienu pārgājieni lepnā vientulībā gar dažādiem Ķīnas mūra fragmentiem, savā ceļā nesastopot nevienu. Ā – te es tomēr pārspīlēju. Otrās dienas sešstundnieka pārgājiena vidū uz takas sev priekšā ieraudzīju vidēja auguma rūsganu suni, kas mazliet dīvainā gaitā tipināja man pretī un kura neriešanu uztvēru kā labas audzināšanas pazīmi. Tas ļāva noprast, ka visticamāk arī nekodīs. Tad suns mani ieraudzīja, apstājās un kādas divas sekundes manā prātā norisinājās mūsu saruna. „Sunīt, sunīt – nerej, lūdzu! Es pakāpšos malā, bet tu droši tipini tālāk! Klau, sunīt, a kāpēc tev tik dīvainas ausis?” „Lai tevi labāk sadzirdētu, muļķe!”, bez skaņas man atbildēja suņa izmēra trusis un aizcilpoja prom.

Vakarā drošības pēc viesu nama saimniecei tomēr neitrāli apjautājos par dzīvo radību apkārtnē. Pie teikuma par trušu lamatām nomierinos. Tātad nav saules dūriens.

Atpakaļ Pekinā

Ejot pa šaurajām taciņām (hutong) uz hosteli sev priekšā ieraugu mazītiņu ķīniešu vecenīti ar saplacinātu PET pudeļu nastu uz muguras, kas trīsreiz lielāka par pašu. Viņa ar visu saini atspiedusies pret apmali atpūsties. Mēs sasmaidāmies, es aizeju garām un aiz muguras dzirdu viņas solīšus. Eju un kārtējo reizi kaut kur krūšu kurvja rajonā sajūtu vainas murskuli – par to, cik negodīga ir pasaule. Eju un neatskatos. Un, ko gan man runāt – es šajā loterijā esmu izvilkusi vienu no garajiem salmiņiem. Un šis ceļojums to tikai pierāda.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s